Alkohola atkarība

Alkohola iedarbība, lietošana, alkohola atkarība.

Alkoholiskie dzērieni satur etilspirtu, kas ir legāla, apreibinoša un atkarību izraisoša viela. Par alkoholisku sauc dzērienu, kurā alkohola saturs nav mazāks par 1,5%.

Alkohola reibuma pievilcība ir spēja izsaukt tā lietotājam patīkamas sajūtas – eiforiju, relaksāciju, mazās devās arī stimulāciju. Kā psihoaktīva viela alkohols pieder depresantu grupai. Alkohola reibums ir etilspirta iedarbības sekas uz centrālo nervu sistēmu: alkohols nomāc kavēšanas procesus, samazina smadzeņu šūnu reaktivitāti un darba spējas, vājinot kontroli pār prātu un uzvedību.

Alkohola lietošanas tradīcijas vēsturiski veidojušās tūkstošiem gadu, nododot no paaudzes uz paaudzi alkohola lietošanas formas un iemeslus kā sadzīves kultūras elementus, tās uztur alkohola lietošanas līmeni sabiedrībā. Tomēr attieksme pret alkoholu nekad nav bijusi viendabīga – sabiedrībā vienmēr ir bijuši gan atturībnieki, gan mēreni, gan pārmērīgi lietojošie.

Alkohola nesaprātīga lietošana neizbēgami rada kaitējumu: var diezgan precīzi noteikt ekonomiskos zaudējumus naudas izteiksmē, bet ir otra negatīvas ietekmes sfēra - sociālā (ģimeņu sairšana, veselības un darbaspēju priekšlaicīgs zudums, dzīves ilguma, sevišķi tās aktīvā perioda sarukums, sabiedrības un īpaši alkoholiķu ģimenēs dzimušo bērnu intelekta līmeņa kritums un tml.

Ilgstoša sistemātiska un pārmērīga alkohola lietošana, kopā ar nelabvēlīgu iedzimtību un sociāliem apstākļiem, kā arī alkohola kā adaptogēna izmantošana distresā sekmē alkohola atkarības attīstību.

Alkohola atkarība ir slimība, kurai ir savi specifiski simptomi:

• tieksme pēc alkohola, kas izpaužas kā mēra sajūtas trūkums reibumā, kā nekontrolējama, intensīva un dominējoša vēlme iedzert skaidrā;
• tolerances paaugstināšanās, t.i., izdzertā alkohola daudzuma palielināšanās, jo, organismam pierodot pie alkohola, alkohola pozitīvais efekts mazinās;
• atņemšanas (abstinences) sindroms – pārtraucot lietot alkoholu, ir fiziski un psihiski simptomi (trīce, svīšana, vājums, slikta dūša, vemšana, sirdsklauves, ēstgribas trūkums, bezmiegs, bailes, nemiers, trauksme, smagos gadījumos krampji, psihozes u.c.), alkohola deva stāvokli atvieglo;
• kā alkohola lietošanas sekas ir problēmas ģimenē, darbā, pasliktinās veselība, materiālais stāvoklis, iespējami likuma pārkāpumi;
• alkohola lietošanas negatīvās sekas bieži ir iemesls dzeršanas turpināšanai. 

Alkohola atkarība ir progresējoša slimība - ja nepārtrauc dzert, ar laiku sākas aknu un citu gremošanas orgānu slimības, nopietni smadzeņu darbības traucējumi, sirds –asinsvadu slimības, psihiskas izmaiņas, cieš reproduktīvā veselība, palielinās risks saslimt ar ļaundabīgajiem audzējiem.

Pie alkohola atkarības, lai pārtrauktu slimības progresu, alkohola lietošana ir jāpārtrauc, jāsamierinās ar nepieciešamību dzīvot skaidrā visu atlikušo mūžu, jo, atsākot dzert arī pēc ilga pārtraukuma, atkarības simptomi atjaunojas.