Narkotiku atkarība

Kas ir narkomānija?

Svarīgākā visu atkarības vielu būtība ir to spēja izraisīt slimīgu tieksmi atkārtot atkarības vielu lietošanu, kas atņem cilvēkam neatkarību, brīvību, padara to atkarīgu, nomāc tā iepriekšējās intereses, devalvē citas dzīves vērtības, izmaina tā personību, atņem darba spējas. Tāpēc arī pamatoti šo slimīgo atkarību dēvē par narkomāniju.

Narkotiku atkarība ir sarežģīta slimība, kas sākas ar narkotiku lietošanu. Pat viena reize, kas tajā brīdī liekas pavisam nekaitīga, izraisa atkarību. Ilgākā laika periodā cilvēks virs nav spējīgs atteikties no narkotiku lietošanas. Organisms pieprasa arvien lielākas devas un biežāku lietošanu, lai sasniegtu vēlamo efektu. Zūd kontrole. Tas ir ilgstošas narkotiku lietošanas rezultāts, jo tiek ietekmēta smadzeņu darbība un nervu sistēma. Tu vairs neesi atbildīgs nedz par savu rīcību nedz garastāvokli. Atkarība ir raksturojama kā neremdināmas alkas pēc kārtējās devas un vēlme izdarīt visu lai saņemtu to. narkotiku lietošanai ir nopietnas un iespējams neatgriezeniskas sekas. Cilvēks narkotiku reibumā ir bīstams gan sev, gan apkārtējiem.

Atkarības vielas galvenokārt iespaido cilvēka garastāvokli, intelektuālo darbību, fiziskās spējas, uztveri un apziņu. Tās it kā paver iespēju mākslīgi izmainīt cilvēka psihisko un fizisko stāvokli.

Sākumā arī lielai daļai lietotāju izdodas sasniegt vēlamo efektu, bet tas savukārt rada vēlēšanos to atkārtot. Atkarības vielu izplatītāji pauž uzskatus, ka ir iespējams regulēt atkarības vielu pielietošanu un jebkurā laikā atteikties no tās, kam lietotāji labprāt grib noticēt.

Pēc garākas vai īsākas labsajūtas, stimulācijas vai baudas laika (“medusmēneša”) sāk zust iepriekšējais atkarības vielas iedarbības efekts un lai to no jauna sasniegtu, lietotājam jāsāk vielas devu palielināt.

Tajā pašā laikā sākas slimīga tieksme par katru cenu izjust iepriekšējo vielas iedarbību.

Ar laiku atkarības vielu lietotājs sāk labi justies tikai intoksikācijā (vielu iedarbības stāvoklī), bet ierastās vielas trūkuma gadījumā pašsajūta sāk pasliktināties. Daļa atkarības vielu (opiāti, miega līdzekļi, nomierinošie līdzekļi un alkohols) rada smagus abstinences (“paģiru”) stāvokļus, kas pāriet tikai ieņemot ierasto vielu. Tas viss veicina regulāru vielu lietošanu.

Liela daļa narkomānu vairs nav spējīgi strādāt, iegūt sev iztikas līdzekļus un līdzekļus narkotiku iegādei, tādēļ tie ir spiesti zagt, krāpties, nodarboties ar prostitūciju vai arī paši izgatavot atkarības vielas. Tāpēc arī lielākā to daļa nonāk cietumos. Ātri sākas arī veselības un sociālie sarežģījumi, tāpēc daļa narkomānu beidz savu dzīvi pašnāvībā vai pārdozējot atkarības vielas.

Katrai atkarības vielu grupai ir sava īpaša iedarbība un bīstamības pakāpe.