Atkarība

Atkarība kā medicīniska problēma

Atkarība ir primāra, hroniska un progresējoša slimība, kas grauj ne tikai cilvēka fizisko un psihisko veselību, bet arī personību kopumā, ietekmē viņa sociālo statusu un palielina mirstības risku. 

Atkarību izraisa gan psihoaktīvo vielu lietošana, gan arī aizraušanās ar azartspēlēm un jaunajām tehnoloģijām (datoratkarība).

Psihoaktīvās, vielas, kas rada atkarību, iedala:

   - legālās (alkohols, tabaka, daži medikamenti, inhalanti u.c.);

   - nelegālās, kuru lietošana, glabāšana un pārdošana ir aizliegta (heroīns, efedrons, ekstāzi, marihuāna u.c.).

Psihoaktīvās vielas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un pat pēc vienreizējas lietošanas var mainīt garastāvokli, fizisko pašsajūtu, apkārtnes uztveri un uzvedību. Sajūtas ir tik spēcīgas un neparastas, ka rodas vēlme vēl un vēl izbaudīt to iedarbību, kas īsā laikā noved pie nepieciešamības lietot aizvien lielākās devās un nespējas justies labi bez vielas lietošanas.

Azartspēles (spēļu automāti, bingo, kāršu spēles, loterijas, derības, sporta spēles u.c.) no nevainīga vaļas prieka var kļūt par atkarību, kad nepārvaramā tieksmē spēlēt cilvēks nospēlē visu, kas viņam pieder. Azartspēļu atkarības rašanās procesā iesaistās visi tie paši neiroķīmiskie mehānismi, kas organismā darbojas narkotiku, alkohola, seksuālo izjūtu, mīlestības un citu ļoti spēcīgu emociju ietekmē.

Datoratkarība (internets, datorspēles) ir jauns atkarības veids, kas parādījās līdz ar jauno tehnoloģiju attīstību. Ir pieaugušie , pusaudži un bērni, kas zaudē kontroli pār laiku, kas pavadīts pie datora un kam darbošanās virtuālajā pasaulē aizstāj reālo dzīvi.

Atkarība var veidoties jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izglītības, profesijas un mantiskā stāvokļa. Atkarība rada apkārtējo cilvēku līdzatkarību ģimenē, darbavietā, jebkurā sociālā vidē.

Atkarības slimības pasaulē tiek definētas vairākos klasifikatoros Latvijā izmanto ICD-10 slimību klasifikatoru.

Atkarības kritēriji no Starptautiskā Slimību Klasifikatora ICD-10:

„Vielu atkarība ir psihiski un uzvedības traucējumi, kurus izsauc psihoaktīvu vielu lietošana un kurus raksturo:

    - stipra tieksme vai nepieciešamība lietot vielu;

    - grūtības kontrolēt vielas lietošanu: uzsākšanu, pārtraukšanu vai biežumu un daudzumu;

   - vielas lietošana netiek pārtraukta, neskatoties uz acīmredzamām kaitīgām sekām, piemēram, depresīvu garastāvokli, kas rodas no stipras lietošanas vai prāta funkciju vājināšanos, ko izsauc vielas lietošana;

    - lielāka prioritāte tiek dota vielas lietošanai, salīdzinājumā ar citām nodarbēm vai pienākumiem;

    - pieaugoša tolerance, kuru apstiprina tādi simptomi, kā nepieciešamība pēc psihoaktīvās vielas devas pieauguma lai sasniegtu efektu, kādu agrāk sniedza mazākas devas;

   - psiholoģiskās abstinences stāvoklis un dažreiz arī fiziska abstinence, ja vielas lietošana tiek pārtraukta vai deva samazināta, ko apliecina katrai vielai raksturīgas pazīmes, vai tās pašas (vai ļoti līdzīgas) vielas lietošana ar nolūku mazināt vai noņemt abstinences simptomus.”